Šodien portāla Nekrize.lv rīkotajā apaļā galda diskusijā par interneta vidi un perspektīvām interneta veikalu biznesā eksperti secināja, ka, ņemot vērā salīdzinoši nelielās izmaksas interneta veikala tehniskai izstrādei un uzturēšanai, interneta veikalu tirgus Latvijā ir kļuvis piesātināts. Taču veiksmīgam interneta biznesam vairs nepietiek vien ar uzkodētu lapu, – ir nepieciešams izraudzīt perspektīvu nišu, kurā darboties, līdztekus lapas vienkāršībai un saprotamībai jānodrošina drošība un datu aizsardzība, kā arī jārūpējas par operatīvu klientu apkalpošanu. Iztrūkstot šiem nosacījumiem, vairums interneta veikalu, cik ātri parādījušies, tik ātri arī pazūd, līdz ar to cieš pircēju uzticība virtuālās vides veikaliem.  

Pēc interneta pētījumu aģentūras „Gemius Latvia” pētījuma datiem vairāk nekā divi no trim Latvijas interneta lietotājiem apgalvo, ka ir iepirkušies internetā, kas ir būtisks palielinājums, salīdzinot ar 2007. gadu, taču Latvijā e-veikalu apguve tomēr ir nedaudz gausāka nekā citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, kas liecina uz finanšu krīzes ietekmi Latvijā. Kā norāda „Gamius Latvia” darījumu vadītājs Toms Panders, iepērkoties internetā, cilvēkiem joprojām visvairāk rūp naudas un laika taupīšana, palielinājies to lietotāju skaits, kas izmanto cenu salīdzināšanas meklētājus, arvien vairāk lietotāju paļaujas uz citu lietotāju ieteikumiem, kas norāda uz lielu potenciālu “buzz” marketinga aktivitātēs, kā arī biežāk apmeklētas ir kļuvušas izsoles. Internets arvien biežāk kalpo arī kā informācijas avots preču iegādei: visbiežāk meklētie produkti joprojām ir tie, kas saistīti ar ceļošanu, telefoniem un elektroniku. Līdztekus pozitīvajām iezīmēm pie lielākajiem interneta veikalu trūkumiem pircēji min nepareizu informāciju mājas lapās un ilgu piegādes laiku, kas daļai iedzīvotāju joprojām kavē piedalīties e-komercijā.

Vērtējot interneta vidi no biznesa perspektīvas viedokļa, eksperti ir optimistiski, atzīmējot, ka kopumā pāreja uz interneta vidi un interneta veikalu attīstīšanās ir apsveicama, jo paplašina uzņēmēju iespējas. Taču tai pat laikā nedrīkst aizmirst, ka interneta veikals ir tāds pats bizness kā pārējie, kurā, lai sasniegtu labu rezultātu, jāiegulda tikpat daudz resursu. DnB NORD Bankas Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Raimo Smukais saka: „Attīstot biznesu internetā, veiksmīgi startē tie uzņēmēji, kuri fokusējas uz kādu konkrētu produktu vai pakalpojumu un, iespējams, pretēji stereotipiem par šī biznesa zemajām izmaksām tomēr iegulda ievērojamus resursus. Ja uzņēmējs vēlas sasniegt labus rezultātus, viņam ir jāskatās pāri Latvijas salīdzinoši nelielā tirgus robežām, un internetā piedāvātajai precei vai pakalpojumam jābūt globālam. Savukārt, ja tiek mērķēts uz ko globālu, tad viņam jāiegulda gan drošības pasākumos, gan datu apstrādē, aizsardzībā, u.tml. Līdz ar to uzņēmējdarbība internetā ir pietiekami dārgs un investīciju ietilpīgs process. Vienlaikus cenai ir jābūt konkurētspējīgai, jo ne jau augstu servisu un izsmalcinātu apkalpošanu meklē cilvēki, kas iepērkas virtuāli.”

Līdzīgu viedokli pauž Latvijas lielāko interneta veikalu pārstāvji. Interneta veikala Xnet.lv līdzīpašnieks Mārtiņš Švāns atzīmē, ka vismaz desmit Latvijas lielākajiem interneta veikaliem ir pietiekami nozīmīgas noliktavas, kas tomēr prasa lielus ieguldījumus, līdz ar to tas nav „nopērc un pārdod” gadījums, ko var realizēt jebkurš, kam vien ienāk prātā. Interneta veikala Neoshop.lv vadītājs Juris Balodis aicina jaunos censoņus meklēt partnerus un vairāk sadarboties ar jau esošiem tīkliem. Taču kopumā jaunu interneta projektu parādīšanos viņi vērtē pozitīvi un iesaka veidot specializētus veikalus, nevis universālveikalus, ja vien nav iecerēts sacensties ar Ebay.com vai Amazon.com, kas prasa tādas investīcijas, kādu parasti viņiem nav, līdz ar to veikali ātri bankrotē. Viena no aktuālākajām ir cenu konkurences problēma, jo ir arī tādi tirgus spēlētāji, kas piedāvā zemākas cenas nekā vairumtirgotājam, kas neapšaubāmi liecina par ēnu politiku. Ne tikai mazajiem, bet arī lielajiem interneta veikaliem situāciju ievērojami pasliktinājusi arī pārapdrošinātāju aiziešana no Latvijas tirgus, kas liedz interneta veikaliem atvērt kredītlīnijas.

Diskusijā par interneta veikalu biznesu piedalījās vairāki pavisam jaunu interneta veikalu pārstāvji, kas uzsākuši savu darbību tieši krīzes apstākļos un kuru bizness, neskatoties uz grūtībām, patlaban piedzīvo strauju attīstību. Viens no veiksmīgiem piemēriem ir interneta veikals Manaslecas.lv, kas startējis ar Latvijā līdz šim nebijušu ideju, piedāvājot internetā iegādāties kontaktlēcas. Par savas veiksmes pamatu veikala direktors Artis Grīnvalds atzīmē ļoti augsto klientu apkalpošanas servisu un sociālo tīklu izmantošanu biznesa popularizēšanā. „Patiesībā krīze mums ir nākusi tikai par labu, jo resursi ir lētāki un konkurence novājināta. Tā kā mums ir arī parastais veikals, varu teikt, ka nav nemaz tik lielas atšķirības starp reālo un virtuālo veikalu – jebkurā gadījumā klients sagaida patīkamu vidi un profesionālu apkalpošanu,” saka Artis Grīnvalds.

Līdzīgu stratēģiju izvēlējies arī jaunatvērtais interneta veikals Kanevienam.lv, kas virtuālajā vidē pārdod pašu ražotās koka preces. „Tā kā esam orientēti uz klientu vēlmēm, mēs dodam iespēju klientam pašam izvēlēties dizainu, krāsu un materiālu. Interneta veikalā cilvēkiem patīk skaidrība – ir informācija, fotogrāfija un iespēja izvēlēties parametrus, viņš tikai piespiež pogu, un pēc 3 dienām prece ir klāt,” saka veikala Kanevienam.lv vadītājs Jānis Bencins.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa norādīja, ka vairāk sūdzību ir tieši par ārzemju interneta veikaliem, kas, no vienas puses, ir labi, jo par Latvijas veikaliem nav tik daudz sūdzību, bet, no otras puses, tas nozīmē, ka cilvēki tomēr vairāk iepērkas tieši ārzemju interneta veikalos, kas apliecina to, ka mums vēl ir pie kā strādāt, un paver uzņēmējdarbībai jaunas iespējas.

Šī bija jau ceturtā portāla Nekrize.lv rīkotā ekspertu diskusija, un portāla veidotāji arī turpmāk plāno rīkot regulāras apaļā galda diskusijas par sabiedrībā aktuāliem tematiem, rosinot plašāku viedokļu apmaiņu, meklējot risinājumus dažādām problēmām un stāstot par labās prakses piemēriem, kas varētu kalpot par paraugu citiem aktīviem cilvēkiem, kas nevēlas padoties krīzei. Diskusijas secinājumi un ekspertu viedokļi drīzumā būs lasāmi portāla jaunumos un ekspertu sadaļā.