Tu nebūsi viens, es arī skriešu un vēl daudzi citi skries. Katrs gan savā izredzētajā pilsētā, bet kāda starpība? Tas nemazinās to labsajūtas turgora spiedienu, kas ieplūdīs Tavā ķermenī pēc skrējiena. Pie tam Tu pats varēsi izvēlēties distances garumu un tempu. Šoreiz Tu būsi Boss.
Šāds 1. janvāra skrējiens, iespējams, ir laika gaitā mutējies latviešu Ziemassvētku ticējums, kurš saka „Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīsreiz mājai apkārt, lai nesāp zobi.” Tikai tagad, kad retajam ir sava personiskā māja un cilvēku baso kāju kapacitāte pret bradāšanu pa sniegu ir nodilusi, var skriet cik pats grib un ar kādiem apaviem vēlas.
Kāda jēga no šāda skrējiena? Neviens taču nesola, ka tādā veidā tiks iemantots tas pārdabiskais Supermena spēks, kurš apņem katru pensionāru, kad viņš laužās uz pēdējo brīvo sēdvietu sabiedriskajā transportā? Nē, nesola gan, bet tas viss ir tikai un tikai Tevis paša labā. Kā gadu sāksi, tā beigsi. Varbūt šis nav sliktākais variants.
Ja esi izdomājis skriet, tad nekautrējies savu veikumu iegrāmatot šajā saitā.
Es pats vēl domāju par smagumu, ko „celšu” 1. janvārī. Visticamāk, ka skriešu 10 -15 km, bet to precizēs mans alkohola līmenis asinīs.
Lai spēks ar Jums!

Avots: ironicromeo.blogspot.com