Pasākums officiāli sākās 17:00 un tajā tika laipni gaidīts ikviens, kurš nav Grinčs un ir gatavs aplaudēt kā delfīns Flippers savās labākajās filmās. Kaut arī mans „CV” atbilda visām prasībām, es tomēr nebiju ieinteresēts, bet viss mainījās tikko brālis paziņoja, ka viņš tur uzstāsies kā kuprains lauķis un viņu, visticamāk, smagi izsmiešot. Es noteikti nedrīkstēju palaist šo garām, pie tam Ziemassvētkos taču ģimenei ir jābūt kopā.
Uz pasākumu ierados bez 1 minūtes 17:00, kad galvenās zāles mākslīgie gaismekļi jau acis bija aizvēruši un telpā visi izskatījās pēc piķa melnajiem kenijiešiem.
Izrāde sākās līdz ar manu apsēšanos pēdējā sola rindā. Tajā pašā mirklī atskanēja spalga, hitleriska pavēle no aizkulisēm: „Einār, ieslēdz pirmo dziesmu,” un telpa sāka pieplūst ar patīkamu Ziemassvētku mūziku.
Diemžēl tas pirmajās ¾. pasākuma arī bija viss, par ko varēja priecāties, jo jaunieši nebija spējuši izdomāt neko jaunu, tikai atskaitīja tradicionālos „pantiņus”: joprojām bija breikojošs salavecis, rūķis vienās apakšbiksēs, kurš kasa dibenu un seksīgas sniegbaltītes. Labi, par to pēdējo es nesūkstos, viena no viņām šogad tiešām bija īsta Afrodīte, tā vien gribējās viņu iesaiņot kā dāvanu savās siltajās rokās un nest mājās, lai pēc tam pie īstās atmosfēras izsaiņotu no "dāvanu papīra".
Brāļa uznāciens manai sašutuma rētai tikai piebēra sāli – nemaz tik traki neizskatījās, jutos vīlies.
Vismaz kaut cik par pasākuma atdzīvināšanu parūpējās vecāko klašu skolēni, kuri bija izdomājuši identiski attēlot filmas „Soli augšup” noslēguma deju, kas viņu izpildījumā gan vairāk atgādināja parodiju, jo pirmā plāna puisis, veicot liftingus (pacēlienus) stenēja it kā celtu klavieres, nevis jaunu meiteni ar vingru augumu.
Atstājot kultūras nama telpas, mani nepameta sajūta, ka es esmu bijis uz vienu no ģenerālmēģinājumiem, nevar taču būt, ka jaunieši palikuši tik nevarīgi. Vai tomēr var? Par šo gadījumā nav filma „Idiokrātija”?
Pašā vakarā es bēdas noskaloju ar pipardegumiem (nu nesanāk man piparkūkas uzcept tā kā nākas).
Ar šito visu es gribēju pateikt – „Lasiet grāmatas!”

Avots: ironicromeo.blogspot.com