Politiķi, amatpersonas un banku analītiķi norāda, ka Latvijas ekonomika atgūstas no krīzes - to visuzskatāmāk parāda augošā eksporta statistika. Ja vērīgi ielūkojas sarakstā, no pirmajiem trīsdesmit lielākajiem eksportētājiem trešā daļa ir tādi, kas neko neražo un bieži vien arī netirgo. Rodas jautājums vai Latvijas eksportam ir pietiekama pievienotā vērtība, lai pamatoti varētu apgalvot, ka ekonomika atlabst.
Lasīt visu rakstu...

Ekonomiskā situācija valstī šogad ir būtiski iespaidojusi gandrīz divas trešdaļas jauniešu attiecībā uz augstākās izglītības mācību iestādes izvēli. Tostarp 85% jauniešu par būtisku mācību iestādes izvēlē uzskata iespēju studēt budžeta grupā, liecina šā gada vidusskolas beidzēju aptauja, ko rīkoja Alberta koledža sadarbībā ar sociālo portālu Draugiem.lv.
Lasīt visu rakstu...

Ekonomikas izaugsme neatsāksies bez lata devalvācijas. Šādu skaļu tēzi šodien konferencē «Latvija uz sliekšņa: parādu verdzība vai ekonomikas atveseļošana» izteica viens no nesaudzīgākajiem Valūtas fonda kritiķiem Ekonomikas un politikas pētījumu centra dibinātājs Marks Veisbrots.
Lasīt visu rakstu...

9. decembrī Rīgā notika Skolēnu mācību firmu (SMF) festivāls, kura laikā skolēni prezentēja savas biznesa idejas un paveikto darbu, tostarp preces vai pakalpojuma kvalitāti, uzņēmuma koptēlu, stenda noformējumu, kā arī pārdošanas spējas, pārliecinot žūriju un apmeklētājus par to, kāpēc jāiegādājas tieši viņu prece vai pakalpojums. SMF festivāls vienlaikus norisinājās SEB bankas Finanšu centrā un tirdzniecības centrā "Mols", kur skolēnu firmas vērtēja kompetenta žūrija, tostarp pieredzējuši uzņēmēji un „Skolu Krustvecāki”, SEB bankas eksperti un Festivāla īpašais viesis – ASV Vēstniece Latvijā - Džūdita Gārbere (Judith Garber). Festivālu rīkoja biedrība „Junior Achievement – Latvija” (JAL) Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenotās un ERAF un ES līdzfinansētās „Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programmas” ietvaros ar mērķi rosināt jauno paaudzi attīstīt savas biznesa idejas un kļūt par uzņēmējiem, sniedzot iespēju jau skolas laikā gūt praktisku ieskatu biznesa vidē un veicināt uzņēmējam nepieciešamo prasmju attīstību.
Lasīt visu rakstu...

Jau vairāku mēnešu garumā visi spriež un pārrunā, un diskutē par nodokļu politiku, izmaiņām tajā, velta neskaitāmas dienas, lai vienotos par viena nodokļa izmaiņām, taču netiek apskatīta sistēma kopumā un tās ietekme uz Latvijas kā valsts attīstību. Tikai pavisma nesen šķiet pirmo reizi plašāk izskanēja “Latvijas Finiera” padomes priekšsēdētāja Jura Biķa paustais viedoklis par jau sen pastāvošo nepieciešamību pāriet no darbaspēka un kapitāla nodokļiem. Kāpēc par to aktīvi nerunāja jau agrāk?
Lasīt visu rakstu...

Nenoliegsim, dažāda veida ikdienā nepieciešamu pakalpojumu saņemšana nav lēta. Tāpēc atsevišķi uzņēmēji sākuši domāt par tā dēvētās „budžeta jeb ekonomiskās klases” piedāvājumu izveidi.
Lasīt visu rakstu...

Parex banku nevajadzētu pārdot par mazāku naudu, nekā valsts tajā ieguldījusi. Šādu pārliecību pauž viens no slavenākajiem banku restrukturizācijas speciālistiem pasaulē Ārne Berggrēns. Tieši viņš ir lūgts pārstāvēt Latvijas valsts intereses, pārveidojot un, iespējams, pārdodot banku. Līdz ar to valdība netieši norādījusi, ka nepiekritīs Latvijas Bankas un citu ekspertu ieteikumam pārdot banku ātri un par jebkuru cenu.
Lasīt visu rakstu...

Neskatoties uz to, ka diemžēl vienreiz šī valdība pacentās sabojāt progresīvā ienākuma nodokļa ideju, kad no Finanšu ministrijas nāca ierosinājums nodokļu slogu palielināt jau tiem cilvēkiem, kuru ienākumi ir tikai 300 latu mēnesī (tādējādi graujot progresīvā nodokļa būtību – solidāri sadalīt nodokļu slogu starp sabiedrības bagātāko un maznodrošinātāko daļu, kā arī veidot plašu vidusslāni), LSDSP tomēr uzskata - progresīvais nodoklis jāievieš, un jau nākamgad. Lai tas sevi attaisnotu, pirmais nodokļu palielinājums jānosaka personām, kuru ienākumi pārsniedz vismaz 1000 latu ik mēnesi.
Lasīt visu rakstu...

Ievērojot pašreizējo ekonomisko krīzi un ekonomisko recesiju, tās izsauktās pilsētas attīstības problēmas, iedzīvotāju problēmas apsaimniekošanas jautājumu risināšanā, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs (LSDSP), piedaloties kārtējā Rīgas apsaimniekotāju asociācijas sapulcē, ierosinājis izveidot Rīgas Pašvaldības banku; priekšlikums guvis sapulces dalībnieku vispārēju atbalstu.
Lasīt visu rakstu...

Iepriekšējās nedēļas „zemnieku centra” atklāšanas pasākums Čiekurkalna tirgū ir pierādījis – šobrīd nav jēgas gaidīt uz Saeimas vīru un sievu realizētu „nācijas glābšanas” plānu. Tātad, ir jārīkojas pašiem. Un, kā liecina pagājušās nedēļas pasākums, – cilvēki ir gatavi darboties un glābt sevi paši, negaidot, kamēr labējā koalīcija kārtējo reizi pārbīdīs krēslus Brīvības bulvāra vai Jēkaba ielas „augstajos namos”.
Lasīt visu rakstu...

Pašreizējā labējo partiju bezmērķīgā un haotiskā rosīšanās, imitējot darbību un histēriski mēģinot radīt taupīšanas iespaidu, man atgādina kādu vecu stāstu par padomju laika ēdnīcu – no rīta mūs baro ar malto šniceli, kas ražota no vakardienas cepeša, pusdienās ir frikadeļu zupa, kas tapusi no neapēstajām rīta kotletēm, bet vakariņās – maltās gaļas salātiņi, kuros sastampāts atlikums no kotletēm, frikadelēm un zupas dārzeņiem. Tā teikt, bezatlikuma tehnoloģija, par pamatu ņemot vecus produktus, kas darbojas tik ilgi, kamēr dabūjam pamatīgu caureju un organisma saindēšanos.
Lasīt visu rakstu...

Valstī pagaidām vēl valdošā partija trakoti sarosījusies - parādījušies pirmie TV un interneta reklāmrullīši, kurus noskatoties, sirds tā vien ietrīsas patriotisma piepildījumu alkās. Sabojā kopainu tikai uzraksts "Tautas partija"... Kurai uzticība, vērtējot situāciju valstī, pamazītēm zūd nu jau pat kvēlākajiem atbalstītājiem.
Lasīt visu rakstu...

“Kāpēc mums sponsorēt Krievijas „Gazprom”, ja varam ilgtermiņā ieguldīt naudu savā ekonomikā, ieguldot līdzekļus ar biomasu kurināmās koģenerācijas stacijās vai citos videi draudzīgos atjaunojamos enerģijas ražošanas veidos?” jautā Latvijas Ārpolitikas insitūta direktors, Brīvības un solidaritātes fonda priekšsēdētājs Atis Lejiņš. Un patiesi, šāds jautājums neviļus rodas – kāpēc Latvija tā tiecas būt enerģētiski atkarīga no kādas lielvalsts, ja ir iespēja nopietni attīstīties pašai.
Lasīt visu rakstu...

Jau pavisam drīz Rīgas Čiekurkalna tirgus teritorijā tiks atklāts pirmais Latvijas „zemnieku centrs” – tirgus, kurā zemnieki no visas Latvijas bez starpniekiem piedāvās savu produkciju. Pagaidām ar Čiekurkalna tirgu sadarbosies 28 zemnieku saimniecības no visas Latvijas. Sadarbības pamatā ir gan būtiskas īres atlaides no tirgus vadības puses, gan atlaides maznodrošinātajiem no zemnieku puses.
Lasīt visu rakstu...

Kas notika 2009. gada 13. janvārī pēc masu pasākuma Doma laukumā? Kas īsti radīja masu nekārtības? Kā vērtējami pasākuma organizatori un kā reaģē ministru prezidents Ivars Godmanis?
Lasīt visu rakstu...

Larijs Flints (žurnāla "Hustler" dibinātājs) un Džo Frensiss (videosēriju "Girls Gone Wild" radītājs) lūdz ASV Kongresu "atjaunot Amerikas seksuālo apetīti" ekonomiskās krīzes periodā, piešķirot pornoindustrijai palīdzību 5'000'000'000 dolāru apmērā.
Lasīt visu rakstu...

Tādu summu minējusi Latvijas Banka, pēc kuras apkopotajiem datiem Latvijas Republikas ārējais parāds uz aprēķina brīdi sasniedzis 20,638 miljardus latu. Tas ir par 18% vairāk nekā uz aprēķina brīdi 2007. gadā.
Lasīt visu rakstu...

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) nosūtījusi atklātu vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS), Saeimas frakcijām un Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (LPP/LC), kurā norāda uz diktatoriskām tendencēm valsts premjera rīcībā un aicina valdošos politiķus uz atbildīgu rīcību ekonomiskās krīzes novēršanā.
Lasīt visu rakstu...

Lai arī diezgan strauji tuvojas lielās Ziemassvētku un jaungada brīvdienas, tomēr šķiet, daudziem šogad svētku noskaņu pabojās situācija valsts ekonomikā, ko nu jau sākam katrs izjust aizvien vairāk. Jāsaka, “patīkamu” dāvanu sagādājis atkal premjers, kurš uzdevis izvērtēt iespējas par 10-30% samazināt valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu.
Lasīt visu rakstu...

Dzirdot ekonomikas ekspertu prognozes, ka paredzams bezdarba pieaugums, nākotnes perspektīva neizskatās iepriecinoša. Loģiski, ka aiz sausajiem statistikas cipariem realitātē stāv dzīvi cilvēki ar savām vajadzībām un problēmām. Taču vienlaikus nāk prātā arī tas, ka bieži neparedzētas un nopietnas grūtības ir labs stimuls, lai sasniegtu daudz vairāk nekā līdz šim.
Lasīt visu rakstu...

Laikam jau tomēr ir taisnība, ka tikai retos gadījumos divu cilvēku viedokļi un skatījumi uz lietām un notikumiem var sakrist simtprocentīgi. Līdzīgi ir arī šodien, kad speciālisti runā par Latvijas ekonomikas nākotnes perspektīvām un termiņiem – aizvien biežāk dzirdamas atšķirīgas prognozes par laiku, kurā Latvijas ekonomika atdzīvosies.
Lasīt visu rakstu...

Kad pēdējo reizi kāda partija ir kaut ko darījusi tieši Jūsu vai kāda Jums pazīstama līdzcilvēka labā? Vai zināt politiķus, kas nevis atstrādā savu bagāto ziedotāju naudu, pieņemot tiem izdevīgus likumprojektus, bet domā, kā palīdzēt vienkāršajam cilvēkam, kuram nav līdzekļu, ar kuriem ne tikai finansēt savu labklājību, bet reizēm pat vienkārši izdzīvot? Jā, tādi cilvēki politikā ir. Bet maz. Kā panākt, lai vairums būtu tādi?
Lasīt visu rakstu...

Aizvien biežāk saistībā ar Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm tiek lietots vārds recesija. Līdz šim mēs vairāk dzīvojām ar rozā brillēm un slavinājumiem, ka ekonomika attīstās ļoti strauji un augšupejošā virzienā. Tomēr līdz ar krīzes pastiprināšanos pasaulē un nu jau arī Latvijā, aizvien vairāk sākam apzināties, ka Latvijas ekonomika patlaban nevis attīstās, bet gan grimst.
Lasīt visu rakstu...

Interesanti, ka šonedēļ aktualizējusies diskusija, kuras iniciatori ir darba devēji – par darba ņēmēju negodīgumu, apzogot savus darba devējus. No Uzņēmēju teiktā izriet, ka tieši darba devējs ir ļoti neaizsargāts un pakļauts jebkādai darba ņēmēja patvaļai.
Lasīt visu rakstu...

Nu jau ļoti populāra aktivitāte Latvija ir dažādas parakstu vākšanas kampaņas - pat veidojas tāds kā jauns nacionālā sporta veids. Taču visa starpā ir gan "sliktās", gan "labās" parakstu vākšanas, pēdējās no tām ir vērstas uz reālām izmaiņām pastāvošajā iekārtā, nevis atsevišķu cilvēku "spalvu spodrināšanu". Tieši tāda, reāla, manam prātam liekas pašreiz aizsāktā parakstu vākšana par izmaiņām likumā "Par valsts pensijām".
Lasīt visu rakstu...